Trušu veselība

Miksomatoze

Miksomatoze ir akūta, ļoti lipīga trušu slimība, kas raksturojas ar gļotādu iekaisumu, pietūkumiem galvas, anālās atveres un ģenitāliju apvidū. Bojā iet 25-90% no slimības skartā ganāmpulka. Miksomatozi izraisa vīruss, kurš ārējā vidē var saglabāties vairākus mēnešus. Cilvēkiem miksomatozes vīruss nav bīstams.
Infekcijas avots ir slimie, pārslimojušie truši, zaķi, šinšillas u.c. trušveidīgie dzīvnieki, no slimiem trušiem iegūtās ādas, ar slimības ierosinātāju piesārņoti barības līdzekļi, dzeramais ūdens, apkopes priekšmeti, ar vīrusu inficētie asinssūcēji kukaiņi, kuru organismā vīruss var saglabāt inficētspēju līdz 7 mēnešiem. Vīruss izdalās ar iztecējumiem no deguna, izelpojamo gaisu. Inficēšanās notiek caur ādu un gļotādām. Infekcijas pārnešanā lielākā nozīme ir asins sūcējiem kukaiņiem (odiem, dunduriem), ektoparazītiem (utīm, blusām).
Miksomatoze visbiežāk uzliesmo vasarā un rudenī, tas saistīts ar asinssūcēju aktivitātēm. Inkubācijas periods ir no 2 – 21 dienai.
Klasiskās formas gadījumā pirmās slimības pazīmes ir acu plakstiņu gļotādas iekaisums, sākumā ar caurspīdīgiem, vēlāk ar strutainiem vai bālganiem, pienam līdzīgiem iztecējumiem. Acu plakstiņi pietūkst, salīp un acis paliek aizvērtas. Parādās arī iztecējumi no deguna, pietūkumi ap acīm, ausīm, kuru rezultātā mainās galvas forma, ausis noliecas uz leju. Pietūkumi parādās ģenitāliju apkārtnē un vairāk vai mazāk arī pa visu ķermeni. Dažreiz tie atgādina ādas audzējus, notiek audu atmiršana. No dzimumatveres izdalās strutaini iztecējumi. Iesnas un bagātīgie iztecējumi no deguna apgrūtina elpošanu. Lielākā daļa slimo dzīvnieku iet bojā 7 – 15 dienu laikā. Slimības uzliesmojuma gaitā, samazinoties vīrusa inficētspējai, pazīmes var mainīties, vairāk novēro elpošanas ceļu iekaisumu, lokāli pietūkumi saplok, pārklājas ar krevi un sadzīst.
Nodulārās (mezgliņu) formas gadījumā ādā veidojas sīki mezgliņi no prosas grauda līdz baloža olas lielumam. Slimība ilgst līdz 40 dienām. Pēc mezgliņu izveidošanās 10. – 14. dienā mezgliņos novēro sīkus atmirušu audu perēklīšus, kuri slimības laikā sadzīst.
Pārslimojušie dzīvnieki iegūst stabilu imunitāti (līdz 18 mēnešiem), bet tie paliek vīrusa nēsātāji.
Miksomatozei specifiski ārstēšanas pasākumi nav izstrādāti. Slimos dzīvniekus nonāvē un iznīcina. Klīniski veselos, bet iespējami inficētos, piespiedu kārtā nokauj. Veic novietnes dezinfekciju. Trušus profilaktiski vakcinē. Miksomatozes profilaksē pielieto specifiskas vakcīnas (piem. Myxoren, Pestorin Mormyx), kuras nodrošina stabilu imunitāti pēcvakcinācijas periodā. Vakcīnu pielieto saskaņā ar attiecīgās vakcīnas pielietošanas instrukciju. Vakcīnas iegādes un vakcinācijas izdevumus sedz dzīvnieka īpašnieks.

Jānis Grants
Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas biedrs,
veterinārārsts
Tālr.  +371 29463062
janisgrantini@inbox.lv