Divi mazpulcēni no Liepupes mazpulka ir kļuvuši par pilntiesīgiem LŠTAA biedriem - Arnis Krastiņš un Jānis Mantiņš:
1.aprīlis – Rāmavas izstādes laikā seminārs par trušu audzēšanu, pirms trušu saņemšanas.
2.aprīlis – Jauno trušmīļu seminārs Liepupes vidusskolā, vada Ineta Fogele.
3.oktobris – Padarītā prezentācija Vidzemes reģiona mazpulku Projektu forumā Liepupē.
4. un 23. novembris – Projekta noslēgums Ķīpsalā.
Jānis Mantiņš:
Trušus esmu audzējis jau vairākus gadus, bet darbošanos mazpulcēnu - trušmīļu skolā uzsāku pavasarī, kad man piedāvāja audzēt auntrušus. Apskatījos internetā , kādi viņi izskatās, un piekritu. 2014.gada aprīlī braucām uz Rāmavas izstādi, kur notika pirmais seminārs par svarīgākajām lietām trušu audzēšanā un , kura noslēgumā saņēmu dāvinājumu no Sanitas un Dzintara Slokām 2 auntrušus- balto auntruseni un melno auntrušu tēvu. 26. aprīlī mēs savā Liepupes skolā uzņēma pārējos trušmīļus no Vidzemes un Rēzeknes, kurā Ineta dalījās ar mums savā pieredzē par trušu audzēšanu.
Maijā saslima melnais auntrusis, sāka krekšķēt un ļoti ātri elpoja. Ar antibiotiku palīdzību un rūpīgu kopšanu izdevās izārstēt, bet zāļu ietekmē viņam piemetās caureja. Lai gan sazinājāmies gan ar vetārsti, gan audzētājiem ,gan Inetu, rezultāts bija bēdīgs. 3. Jūnijā melnais auntrusis nomira. Tad es vēl nezināju, ka mamma slepeni ir sapārojusi trušus, bet baltā auntrusene sāka dīvaini uzvesties- rūkt un lekt uz rokām, kad baroju. Tā 26. jūnijā atklāju, ka trusene savā guļamistabā ir salikusi migu un tā ir silta- piedzimuši trusēni. Sākotnēji bija 8- 4 balti un 4 pelēcīgi.2 baltie bija vārgāki par pārējiem, no kuriem 1 izdevās izglābt, bet otrs diemžēl 2 nedēlu vecumā nomira. Rezultātā ieguvu 7 veselīgus auntrušus, no kuriem 3 meitenes un 4 puikas. Šobrīd no pirmā metiena manā saimniecībā ir 5, bet baltajai auntrusenei ar franču auntrušu tēvu otrajā metienā ir 5 bērni . Esmu iegādājies arī šķirnes Franču auntrušu meiteni.
18. oktobrī Liepupē organizējām Vidzemes reģiona Mazpulku Rudens projektu forumu. Tur mans darbs tika atzinīgi novērtēts - ieguvu savā grupā 1.vietu un 22-23. novembrī ar saviem mīluļiem devos uz Rīgu, kur Ķīpsalas hallē notika izstāde. Pirmajā dienā aizbraucām no paša rīta un iekārtojāmies paredzētajā vietā. Par mums rūpējās pieredzējušie trušu audzētāji Dzintra un Gatis. LŠTAA darbinieki bija iekārtojuši vietu izstādē,sarūpējuši būrus, bet katrs dalībnieks ņēma līdz barību, ar ko pabarot trušus.
Pirmajā dienā bija viss grūtākais darbs. Trušus vērtēja sertificēta vērtētāja Dace Kaula.Mārtiņš no Penkules bija sekretārs, kurš pierakstīja visus datus, bet mēs ar Arni palīdzējām trušus pārvietot, lai darbs raitāk veiktos.
Pēc vērtēšanas mani truši bija novērtēti ar labiem rezultātiem. Izstādi apmeklēja daudz cilvēku un viņiem tad arī demonstrējām savus trušus un stāstījām par tiem. Cilvēki bija priecīgi, ka varēja tos paglaudīt.
Līdz vakaram, kad bija jādodas uz naktsmājām Rīgas centrā, diena pagāja mierīgi.
No rīta gan bija grūti piecelties, jo bija agri jāceļas, lai laikā paspētu uz Ķīpsalu un savlaicīgi sakoptu un pabarotu trušus.
No rīta atbrauca vel trīs mazpulcēni no Lutriņiem un tad palika jautrāk, jo lielāka kompānija jo jautrāk. Rādījām arī prezentācijas par savu darbu pieredzējušajiem trušu audzētājiem. Mūs arī izjautāja pagājušā gada trušmīļi no Lutriņiem Ansis, Agita, Aivija, Alise un Mārtiņš no Penkules.
Dienai ritot, viens no maniem trušukiem aizbrauca uz citām mājām
Diena pagāja ātri - varējām iepazīties ar citu audzētāju veikumu, kā arī apskatīt citus izstādes dzīvniekus- suņus, kaķus, baložus, seskus u.t.t, izmēģināt piepūšamās atrakcijas.
Tad sākas lielā tīrīšana, kad bijām visu sakopuši, devāmies mājās.
Projekta laikā esmu iemācījies apieties ar auntrušiem , ja pie viņiem pierod, tad kopšana nav grūta. Tas ir atbildīgs darbs - katru dienu pabarot dzīvniekus no rīta un vakarā. Ja gribu piemēram braukt uz nometni, tad vispirms jāsarunā kāds, kurš paliks manā vietā un pabaros trušukus. Pats tīru būdas, taisu būdas, kas der auntrušiem, jo tie ir lielāki un vajadzīga lielāka telpa, kur dzīvot.
Arnis Krastiņš:
Pavasarī no Rāmavas izstādes pārvedu mājās audzētāju dāvinātos -Lielo gaišo sudraboto trušu tēvu un Vīnes zilo māti. Diemžēl neizdevās iegūt pēcnācējus, bet projekts turpinās un ceru. Ka šis gads būs veiksmīgāks. Vidzemes novada projektu forumā savā grupā ieguvu 1. vietu par padarīto darbu aizstāvot projektu.
Šajā mazpulku projektā par trušiem es iemācījos daudz ko jaunu, ko es nezināju, piem., ka šķirnes trušus ir grūtāk audzēt, nekā parastos bezšķirnes trušus, jo trušus jau biju audzējis pirms šī projekta uzsākšanas. Tiem ir arī citādāks raksturs - tie ir cimperlīgāki, nav tik mierīgi, varētu teikt pat, ka kašķīgi. Mēdz arī kost rokās.
Projekta laikā es iemācījos to, ka vislabākās zināšanas ir tās, ko iemācās praktiskā ceļā. Pavasara seminārā Liepupē visinteresantāk bija klausīties un skatīties, kā tiek vērtēti truši. Šis ir pirmais projekts, kuru es tiešām izbaudīju, jo manuprāt audzēt trušus ir aizraujošāka nodarbe nekā dārzeņu audzēšana.
ZOOEKSPO - ieguvu pieredzi par trušu vērtēšanu, apskatīju daudz dažādu šķirņu trušus. Es pats iegādājies Lielo gaišo sudraboto trušu mammu, bet pašam patīk Vīnes zilie truši un labprāt iegādātos šīs šķirnes pārstāvjus.
Es ieteiktu pārējiem mazpulcēniem piedalīties šāda veida projektos, bet sākt ar bezšķirnes jeb krustojumu audzēšanu.